Satiksme lauku reģionos

Braukšanas noteikumi attiecas uz visiem – kā uz pilsētas satiksmes dalībniekiem, tā uz lauku iedzīvotājiem. Taču dažreiz, iebraucot lauku reģionā, tā vien liekas, ka esam citā pasaulē. Kādas ir lielākās atšķirības starp lauku un pilsētas satiksmi? Un kāpēc pilsētā visi pērk auto uz kredītiem prestamos rapidos vai creditos rapidos sin papeles, bet laukos cilvēki mēģina sakrāt saviem spēkratiem?

1. Laukos un ciematos ir mazāk galvenie ceļi, pārsvarā vienā ciemā ir viens galvenais. Tāpat nav arī, piemēram, vienvirziena ceļi. Protams, tas nenozīmē, ka iebraucot pilsētā, lauku iedzīvotājs apmulst pie vienvirziena ceļa, taču, loģiski, ka laukos šādus ceļus neizmanto. Laukos galvenais ceļš netiek sadalīts vairākās braukšanas joslās, kā tikai pa vienai turp un atpakaļ.

2. Smilšu ceļi ir bieža parādība laukos, mežos un mazāk apdzīvotās vietās. Tie ir bedraini, smilšaini, greiderēti, un kvalitātes ziņā daudz sliktāki kā asfalts. Plūstošas smiltis mazina riepu saķeri ar ceļu. dubļainā laikā tāpat, plus vēl pamatīgi nosmērējot automobili. Bet, arī ja nelīst, mašīna tiks appūsta ar lielu putekļu kārta. Braucot pa lauku ceļiem, rezultāts ir viens – mašīna ir biežāk jāmazgā, lai uzturētu to tīru. Smilšu ceļi ir blīvākas satiksmes, tāpēc braucējs pārvietojas kā ērtāk – pa ceļa vidu, izvairoties no riska, ka no meža negaidīti var izskriet kāds dzīvnieks.

3. Lauku smilšu ceļi ir “ralliju” entuziastu izklaides vieta. Jo vairāk līkumi, jo ceļš ir pieprasītāks ekstrēmajiem braucējiem. Īpaši ir jāuzmanās braucot pa šādiem ceļiem, jo, pretim braucot mašīnai ar lielu ātrumu, reakcijai ir jābūt tūlītējai. Pa šādiem ceļiem brauc salīdzinoši retāk, tāpēc “ralliju” braucēji uzskata, ka drīkst spiest gāzē kolīdz tiek uz smilšu ceļa, taču, tas nav pareizi un droši.

4. Autobraucēji nereti domā, ka laukos ir pavisam citi braukšanas noteikumi – tie brauc bez ieslēgtiem gaismām, jeb uguņiem, nepiesprādzējušies, nerāda pagriezienus, bez tehniskajām apskatēm un pat bez autovadītāja apliecībām. Policisti reti kad veic reidus uz laukiem, it īpaši uz mežu ceļiem, taču tas nenozīmē, ka noteikumi kaut kur ir citādāki. Drošība ir jāievēro kā pilsētā, tā laukos un braukt nepiesprādzējies ar drošības jostu pat līdz tuvajam veikalam ir kategoriski aizliegts. Vairāk lauku reģionus policistu reidi pārbauda Jāņos un citos lielos svētkos.

5. Laukos cilvēki īpaši neiespringst iegādāties sev pašas jaunākās markas automašīnas, jo, pirmkārt, tie saprot, ka tas nav nepieciešams, un, otrkārt, diezin vai, ka daļa no iedzīvotājiem to spētu arī atļauties. Laukos, kā jau iepriekš minēts, mašīna tiek pakļauta biežākai putekļu kārtai, dubļiem un citiem apstākļiem, kas nebūtu veiksmīgi savienojami ar augstas klases automašīnas uzturēšanas parametriem.

6. Laukos visas sabiedriskās iestādes ir salīdzinoši mazāk kā pilsētās, tāpēc arī mašīnas apkopes servisi un benzīntanki ir ierobežotā daudzumā. Parasti laukos ir viens benzīntanks, tāpēc cilvēkiem netiek dota iespēja salīdzināt cenas, ir jāņem tas kas ir. Tāpat laukos ir saimniecību lielā tehnika, kam ir nepieciešami lieli degvielas patēriņi. Īpaši sezonas laikā jāuzmanās, lai benzīntankā visu laiku būtu degviela. Ar auto servisiem ir tāpat kā benzīntankiem, taču lielāka iespējamība, ka vismaz šajā jautājumā atradīsies kāds kaimiņš, kas par mašīnu skrūvēšanu zina daudz vairāk kā jaunie mehāniķi pilsētas servisos.

7. Lielākajos lauku reģionos ir starppilsētu sabiedriskais transports, taču tā braukšanas laiki ir apmēram reizi stundā vai pat tikai līdz diviem braucieniem dienā. Cilvēkiem, kas dzīvo tālu prom no lielā ceļa, jāmēro garš ceļš, lai tiktu līdz sabiedriskā transporta pieturai. Sabiedriskā dzīve ir krietni ierobežotāka, ja nav savs transports.

Droša satiksme pilsētā

Pilsētās mēdz būt ļoti apjomīga satiksme. Tajās var ieraudzīt lielu plūsmu gan vieglo automašīnu, dažāda veida sabiedriskos transportus, velosipēdus, motociklus, kā arī smagās mašīnas. Pieredzējušiem autovadītājiem šādā satiksmē nav nekādu problēmu pārvietoties, taču cilvēkiem ar mazāku pieredzi rada bažas lielā mašīnu burzma. Un, jo tu vairāk esi uztraucies, jo vairāk kļūdas izdari. Pastāv daži rakstīti un nerakstīti likumi, kā jāuzvedas uz ielas pilsētas satiksmē.

  • Brauc tādā ātrumā, lai netraucētu apkārtējo satiksmi. Nav noslēpums, ka pilsētas taisnajos posmos, auto vadītāji mēdz pārkāpt braukšanas ātrumu, sasniedzot pat tādu, kāds ir iespējams tikai esot ārpus pilsētas robežas. Pilsētā ir jābūt īpaši uzmanīgam, jo, tāpat kā mašīnas ir daudz vairāk, tā arī gājēji ir krietni lielāks skaits. Uz ceļa nejauši var uzskriet kāds mājas mīlulis, kas visu mūžu ir dzīvojis pie pavadas, un pēkšņi izrāvies ir apmulsis no noteikumiem, kas valda uz ielas. Bet tāpat kā nedrīkst braukt ar lielāku ātrumu – arī vilkties nav atļauts. Braucot lēni, tu pamatīgi kavē satiksmi, radot daudz stresa un agresīvas situācijas. Visi centīsies tevi apdzīt, radot avārijai bīstamas situācijas.
  • Braucot pa pilsētas ielām, jābūt pieklājīgam. Ja arī gadās kāds, kas brauc nedaudz lēnāk par atļauto ātrumu, nevajag agresīvi izturēties, jo nekad nevar zināt, kas ir par iemeslu šādai lēnai braukšanai. Uz ceļa, tāpat kā dzīvē: izturies tā, kā tu gribi lai pret tevi izturas. Esi pieklājīgs, palaid kādu vadītāju no līkuma, vai atļauj pārkārtoties citā joslā. Ir brīži, kad tev arī ļoti nepieciešama šāda pieklājīga cilvēka rīcība, tāpēc esi tikpat laipns. Pieklājīgi ir pateikties, ieslēdzot un izslēdzot avārijas signalizācijas uguņus. Otrs vadītājs jutīsies gandarīts par savu labvēlību.
  • Ja dodies ar savu personīgo transporta līdzekli uz kādu tikšanos, iepriekš apvaicājies, vai ir iespēja to novietot kāda stāvlaukumā. Bieži vien pilsētu centrā ir problēmas ar stāvlaukumiem, tāpēc jāpārzina, kur ir jābrauc, lai nekavētu savu sanāksmi. Uz ceļa ietves neatļautā vietā nedrīkst atstāt mašīnu, tas traucē pārējiem satiksmes dalībniekiem, turklāt, tev būs jāmaksā sods.
  • Pirms darba vai tikšanos izbrauc no mājas ar lielāku laika rezervi. Ierēķini savā ceļā laiku, ko, iespējams, pavadīsi sastrēgumos. Īpaši, ja runa ir par agrām rīta stundām un pēcpusdienu, kad cilvēki dodas uz darbu un atpakaļ. Sēdēt sastrēgumos nav patīkami, taču nevajag tāpēc būt nervozam, bet gan laicīgāk jāizbrauc no savas mājas. Cilvēki sastrēgumos paliek agresīvi, jo ir noguruši no smagās darba dienas, vai pretēji, vēl nav īsti pamodušies pirms darba.
  • Pievērs lielu uzmanību vietām, kur ir sabiedrisko transportu pieturas. Auto vadītājam nav nojausma, cik daudz cilvēki var izkāpt vienlaicīgi no transporta un doties katrs uz savu debesu pusi. Gājēji nereti ir par slinku lai aizietu līdz tuvākajām pārejām, un cenšas šķērsot ielu pie pirmās izdevības. Tāpēc pēc autobusa apstāšanās, nedaudz jāpiebremzē, jo var gadīties, ka kāds pārgalvis gribēs skriet pāri ceļam. Protams, tas nav atļauts, taču tas nebūs svarīgi, ja notiks sadursme.
  • Apsverot visas izmaksas, ko vadītājs iztērē, pavadot laiku izbraucot cauri pilsētai, dažreiz lētāk ir braukt ar pilsētas piedāvātajiem sabiedriskajiem transportiem. Braucot ar sabiedrisko transportu, jārēķinās ar laika rezervi un jāizbrauc laicīgāk, kā to būtu darījis, ja brauktu ar privāto auto.